Jupiters

Jupiters parasti ir ceturtais spožākais objekts pie debesim aiz Saules. Mēness un Venēras lai gan dažkārt Marss var pārspēt Jupiteru spožumā, kas gan notiek tikai opozīcijas laikā Jupiters ir 2,5 reizes masīvāks par visam pārējām saules sistēmas planētam kopā ņemot tā masa ir tik liela kā baricentrs starp sauli un Jupiteru atrodas virs saules virsmas saules radiusu no saules centra tā masa ir 318reizes lielāka par Zemes masu pēc diametra tas ir 11reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300reizes lielāks nekā zemei, kas to padara par lielāko plānetu saules sistēma ja Jupiters būtu vel 10reizes lielāks tad dziļu temperatūra būtu piemērota kodolu sintēzes procesiem. Diezgan dabiski ka lielā Jupitera gravitācija ir lielā mēra ietekmējusi  saules sistēmas izveides procesus. Lielākai daļai orbītas atrodas tuvāk Jupitera orbitrālajai plaknei nekā saules ekvatoriālājai plaknei. Merkurs ir vienīga plāneta kuras orbitāla nobīde ir tuvāk saules ekvatoram, lielāka daļa no īsa Jupitera ir bijis atbildīgs par agrīno asteroīdu triecieniem ieķsējai saules sistēma pirms aptuveni  38,-4miljiardiem gadu. virsmas temperatūra ir ap 130c 140k Jupīteram ir spēcīgs magnētiskais lauks Ārēja gazveida atmosfēra sastāda %2no Jupitera rādiusa satur 77% h un 20%he parējas amonjaks  un metāns. Dziļāk viela paliek blīvāka, zināma mēra līdznoties škidrumam ātalumi starp molekulām